Ak vai, dīvaini, ka tikai tagad saņemos uzrakstīt šeiten. Cālis beidzot to dara. Vispirms vēlos pateikt, ka patiesībā pietrūkst Tevis šeit. Tu vienmēr biji citāds draugs; mums bija savas kopīgās lietas un vietas (un nedienas), un tās bija labas. Ļoti būtiski ir tas, ka es priecājos par Tevi. Tavu drosmi un apņēmību. Šajos laikos Latvijā (un visur citur) ir tik šķībi greizi, ka, par Tevi domājot, šķiet, ka esi nokļuvusi pareizajā vietā pareizajā laikā! Nudien. Tamdēļ saku, ka šo Tavu lēmumu pat apbrīnoju. Lai arī cik daudz es pēdejā laikā nedomātu par to, ka derētu aizbraukt, zinu, ka diez vai saņemtu drosmi.. Es kūņojos. ((: Nu ja. Man pašai šobrīd neiet nekā, atklāti sakot, taču vēl joprojām turos, domāju par nedaudz skaistāku nākotni un smaidiem, kuru tagad ir mazāk. Vismaz manī apsīkuši. Vakar nosvinēju dzimumdienu kopā ar Ievu, uzņēmu makten daudz siltu emociju, bet neesmu droša, ka tās mani pavadīs vairs ilgi. Starp citu, jā, viņa arī par Tevi apjautājas. Arī mana mamma. Visiem stāstu par Tevi. Pat M. (: Jauna nudien nekā nav. Viss it kā apstājies. Mazāk naudas, mazāk izdevumu. Mācīties ar negribas, hehe. Izklausās laikam dikti sušķīgi! Varbūt Tev tur šobrīd ir citādi, mierīgi, domas attālinātas no šeit notiekošā, taču tāda ir skarbā patiesība. (: Bet galvenais ieraksta uzsvars tiek likts uz to, ka man prieks par Tevi un patīkami šeit lasīt par Taviem piedzīvojumiem! Domājot pie sevis, secinu, ka būsi uzkrājusi tik vienreizēju un neaizmirstamu pieredzi, ka neko labāku mēs neviens šeit (no savējiem) nebūsim spejuši paveikt, šķiet. Gribēsi vēl dzīvot Latvijā? ((: *skauju
Ak vai, dīvaini, ka tikai tagad saņemos uzrakstīt šeiten. Cālis beidzot to dara.
ReplyDeleteVispirms vēlos pateikt, ka patiesībā pietrūkst Tevis šeit. Tu vienmēr biji citāds draugs; mums bija savas kopīgās lietas un vietas (un nedienas), un tās bija labas.
Ļoti būtiski ir tas, ka es priecājos par Tevi. Tavu drosmi un apņēmību. Šajos laikos Latvijā (un visur citur) ir tik šķībi greizi, ka, par Tevi domājot, šķiet, ka esi nokļuvusi pareizajā vietā pareizajā laikā! Nudien. Tamdēļ saku, ka šo Tavu lēmumu pat apbrīnoju. Lai arī cik daudz es pēdejā laikā nedomātu par to, ka derētu aizbraukt, zinu, ka diez vai saņemtu drosmi.. Es kūņojos. ((:
Nu ja. Man pašai šobrīd neiet nekā, atklāti sakot, taču vēl joprojām turos, domāju par nedaudz skaistāku nākotni un smaidiem, kuru tagad ir mazāk. Vismaz manī apsīkuši. Vakar nosvinēju dzimumdienu kopā ar Ievu, uzņēmu makten daudz siltu emociju, bet neesmu droša, ka tās mani pavadīs vairs ilgi. Starp citu, jā, viņa arī par Tevi apjautājas. Arī mana mamma. Visiem stāstu par Tevi. Pat M. (:
Jauna nudien nekā nav. Viss it kā apstājies. Mazāk naudas, mazāk izdevumu. Mācīties ar negribas, hehe. Izklausās laikam dikti sušķīgi! Varbūt Tev tur šobrīd ir citādi, mierīgi, domas attālinātas no šeit notiekošā, taču tāda ir skarbā patiesība. (:
Bet galvenais ieraksta uzsvars tiek likts uz to, ka man prieks par Tevi un patīkami šeit lasīt par Taviem piedzīvojumiem! Domājot pie sevis, secinu, ka būsi uzkrājusi tik vienreizēju un neaizmirstamu pieredzi, ka neko labāku mēs neviens šeit (no savējiem) nebūsim spejuši paveikt, šķiet.
Gribēsi vēl dzīvot Latvijā? ((:
*skauju